5. Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē" 2016
Zemgalē, Rundāles novadā, vienā no mazākajiem novadiem Latvijā, katru gadu notiek Zemgales stāstnieku festivāls. Tā mērķis ir veicināt izpratni par vietējām tradīcijām un aktualizēt stāstniecību, kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu, izcelt stāstu glabātājus, stiprināt starppaaudžu saites un vietējās kopienas saliedētību, kā arī sekmēt stāstniecības tradīcijas saglabāšanu un tālāk nodošanu nākamajām paaudzēm, īpaši Zemgales teritorijā.
Festivāls katru gadu tiek organizēts kādā no Rundāles novada apdzīvotajām vietām, iepazīstot cilvēkus un stāstniekiem piedaloties lielāka vai mazāka mēroga vietējā pasākumā, piemēram, Miķeļdienas gadatirgū Svitenē, Zirga slavināšanas pasākumā vai Ražas svētkos.
Šogad festivāls notiks jau piekto reizi un norisināsies no 23. - 24. septembrim Rundāles novada Pilsrundālē un Viesturos.
Festivālā aicināti piedalīties dažāda vecuma un statusa stāstnieki gan no vietējiem novadiem, gan citām Latvijas vietām, kā arī īpaši aicināti piedalīties stāstnieki no UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas”. Festivālā aicināti iesaistīties arī bērni, kuriem būs iespēja piedalīties stāstu darbnīcās.
Festivāla programma veidota divās daļās: teorētiskā un radošā, kurā vissvarīgākā ir stāstnieku publiskā uzstāšanās, tādējādi rosinot vietējos iedzīvotājus dalīties savās atmiņās. Stāstnieku galvenā uzstāšanās paredzēta Viesturu pagasta pasākumā “Ražas svētki”, kurā daudzinās Zemgales zemē izaugušās veltes.
Ieskats programmā:
Festivāla pirmā diena būs veltīta Zemgales reģiona iepazīšanai. Paredzētas tādas lekcijas un nodarbības kā „Zemgales izveidošanās pēc Ledus laikmeta” (Latvijas Dabas muzeja speciāliste – antropoloģe Aili Marnica stāstīs par Zemgales veidošanos Ledus laikmetā, par pirmajām apmetnēm un dzīvi šajā reģionā), „Zemgales patriotiskais mantojums” (vēsturnieks, arheologs, zinātnieks Andris Tomašūns stāstīs par tiem cilvēkiem un notikumiem, kas Zemgales vēsturē ieņem visnozīmīgāko vietu), „Zemgales garamantas digitālajā laikmetā” (Latvijas folkloras krātuves digitālā arhīva speciāliste Digne Ūdre stāstīs par tautas garamantu vācēju ekspedīciju uz Rundāles novadu). Savukārt rīta pusē Pilsrundāles vidusskolas bērniem paredzēta tikšanās ar stāstnieci un dzejnieci Ivetu Skapsti un stāstnieci – leļļu meistari Ingunu Radziņu.
Dienas otrajā pusē paredzēta tikšanās ar lietuviešu stāstnieci Gražinu Kadžīti, kura savas pasakas māk izstāstīt tik melodiski, ka ilgi paliek atmiņā. Vēlā pēcpusdienā paredzēta došanās uz “Baltās mājas” Cepli, kur notika pirmais Zemgales stāstnieku festivāls. Dalībniekiem diena noslēgsies ar vakarēšanu pie senioriem Saulaines sociālajā centrā.
Otrā festivāla diena veltīta podiem un podu gāšanai. Rīts sāksies ar podniecības meistarklasi Laimas Grigones (www.laimaceramics.lv) darbnīcā Svitenes pagasta z/s “ Urštēni”. Vēlāk stāstnieki dosies uz Viesturu ciemata centru, lai uzstātos pasākumā “Ražas svētki”. Tur varēs stāstīt un klausīties stāstus, pasakas, teikas par sēšanu, stādīšanu un audzēšanu un par visu, kas katram saistās ar ražu.
Festivālu palīdzēs vadīt Lielās stāstu nakts idejas autore Gunta Saule un muzikāli to papildinās Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”. Šogad festivāla īpašie viesi būs no Kurzemes - etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti”, kuri rādīs lielisko līgavas gatavošanu kāzām. Festivāls noslēgsies ar izvērtējumu un nākotnes plāniem.
Detalizēts festivāla programmas projekts.
Zemgales stāstnieku festivāls kļuvis par Rundāles novada atpazīstamības zīmi, jo sadarbojas un izceļ novada organizācijas, tūrisma objektus un cilvēkus. Pateicoties arī festivāla darbībai ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Rundāles novada dome 2014.gadā saņēma nosaukumu „Gada pašvaldība 2014”, ko novērtēja UNESCO LNK.
Zemgales stāstnieku festivāla nosaukums radās UNESCO LNK iniciatīvas „Stāstu bibliotēkas” Vasaras skolas Pilsrundālē 2011.gadā, kad izstrādāja festivāla koncepciju. Uz to pamudināja Latvijas folkloras ekspertes M. Mellēnas redzējums un Rundāles novada viesu mājas „Baltā māja” saimnieces meitas aizrautība ar mālu. Tur divas reizes gadā kurina keramikas cepli. Tajā apdedzina vietējo mākslinieku un iedzīvotāju darinātos podus.
PODS – vieta, kurā kaut ko vērtīgu glabājam, arī stāstus. To varam izveidot paši, varam iemainīt, saņemt dāvanā vai mantot. Tātad no paaudzes paaudzē.
Gāzt podus! Tas nozīmē – izdarīt kaut ko aplamu, muļķīgu, būt rotaļīgam, nebēdnīgam.
Gāzt podus Rundālē! Tas nozīmē – sanākt vienā skaistā Zemgales vietā, Pilsrundālē, kur „Baltās mājas” Ceplī Podu māte ar Uguns māti darina brīnumus no mūsu zemes bagātības, Latvijas māla, un stāstīt krāšņos stāstus.
Festivāla sagatavošanu, organizēšanu un vadīšanu nodrošina Pilsrundāles bibliotēkas, kas ir pirmā no 19 UNESCO LNK “Stāstu bibliotēkām” no 2009.gada, vadītāja Aelita Ramane.
Uz tikšanos Rundālē!
Festivāls "Gāž podus Rundālē" 2015
No šī gada 25. – 27. septembrim Rundāles novada Pilsrundālē no dažādām Latvijas vietām pulcējās stāstnieki, stāstnecības kustības atbalstītāji un interesenti, lai piedalītos nu jau 4. Zemgales stāstnieku festivālā „Gāž podus Rundālē!”. Šogad festivāls tika rīkots sadarbībā ar Rundāles novada Kultūras nodaļu un bija daļa no lielāka projekta „Bērīts` manis kumeliņis”. Zirgu tēma izcelta, atzīmējot Krišjāņa Barona 180 gadskārtu un dainās tik bieži pieminēto, latvietim tik nozīmīgo, pat svēto dzīvnieku – zirgu.
Atskats uz festivālu video (1:03 min.):
Pilsrundāles biliotēkas emuārā: http://pilsrundalesbiblioteka.blogspot.com/2015/09/lai-dzivo-festivals.html
___________________________________________________________________________________________________________
Zemgales stāstnieku festivāls „Gāž podus Rundālē!” ir radies UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas (turpmāk LNK) tīkla „Stāstu bibliotēkas” ietvaros. Festivāla mērķis ir veicināt izpratni par nemateriālo kultūras mantojumu un aktualizēt stāstniecību, kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu, izcelt stāstu glabātājus, stiprināt starppaaudžu saites un vietējās kopienas saliedētību, kā arī sekmēt stāstniecības tradīcijas saglabāšanu un tālāk nodošanu nākamajām paaudzēm.
Festivāla iecere radās pirmajā UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” Vasaras skolā, kas Rundāles novada Pilsrundālē 2011.gadā tika rīkota sadarbībā ar Pilsrundāles bibliotēku – vienu no UNESCO LNK tīkla Stāstu bibliotēkām Zemgalē.
Pirmais festivāls notika 2012. gadā Rundāles novada Pilsrundālē. Tas tika īstenots sadarbībā ar Rundāles novada domi, UNESCO LNK un ar Eiropas Savienības mūžizglītības programmas Grundtvig apakšprogrammas Mācību partnerības atbalstu. Šis plašā mēroga festivāls kopā pulcēja gan Vasaras skolas dalībniekus un starptautiskos partnerus, gan individuālus stāstniekus, vietējās folkloras kopas, lokālās kopienas pārstāvjus un Pilsrundāles viesus.
Otrais festivāls notika 2013.gadā Rundāles novada Svitenes pagastā, piedaloties pārrobežu partneriem no Pakrojas (Lietuva) un stāstniekiem uzstājoties Miķeļdienas gadatirgū.
Trešais festivāls notika 2014.gadā Rundāles novada Saulaines ciematā, kas pulcēja jaunus stāstniekus no „Stāstu bibliotēku „ tīkla un tika īstenots sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla Fondu (turpmāk VKKF), UNESCO LNK un Rundāles novada pašvaldību.
Šogad notiek jau 4. festivāls un tas iekļausies Rundāles novada Rundāles pagasta kultūras pasākumā „Bērīts` manis kumeliņis”, kas būs veltīts Krišjāņa Barona 180 gadadienai, izceļot latvietim tik nozīmīgo, pat svēto dzīvnieku Zirgu. Pasākums veicina kultūras iestāžu savstarpēju sadarbību un programmas bagātināšanu, realizējot dažādas idejas, izceļot vietējos uzņēmējus un no VKKF un Rundāles novada pašvaldības piešķirto finanšu līdzekļu saprātīgu izlietojumu.
Pilsrundāles bibliotēka ir viena no UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībniecēm. Zemgales stāstnieku festivāla “Gāž podus Rundālē!” idejas realizētāja ir Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane, kura sadarbojas ar UNESCO LNK un tīkla ekspertiem, vietējiem stāstu zinātājiem un institūciju pārstāvjiem, kā arī aktīvi piesaista līdzekļus, lai nodrošinātu festivāla norisi un sekmētu stāstu stāstīšanas tradīcijas iesakņošanos Zemgalē.