Kaut visi saprastu, ka grāmatas ir vērtība!
Mums katram pazīstama pirmo uzvaru garša. Varbūt mazliet piemirsta, tomēr – dzīva! Piemēram? Tu pats noturi putras karoti, saņem rokās dzēriena krūzīti, pats uzvelc zeķītes, sapogā jaku… Pats izlasi GRĀMATU! Tieši šī uzvara starp pirmajām virsotnēm ir visaugstākā, jo ne tikai apliecina tavu varēšanu, bet arī paver durvis uz daudz lielāku pasauli nekā tā, kas ir ap tevi. Grāmata parāda rakstnieka, dzejnieka, dabas pētnieka, zinātnieka, kulinārijas guru saskatīto pasauli. Tām pieskaroties, mēs topam gudrāki, vairāk redzoši un, ja grāmatas rindās ieaustā dvēseles izjūta sasaucas ar tavējo, tad grāmata vairs nav vienkārši grāmata. Tā ir MĪĻĀKĀ GRĀMATA, un visspilgtākā no tām – mīļākā bērnības grāmata, kad mūsu gars vēl ir tik liels kā Visums.
Februāris Rikavas bibliotēkā aizsākās ar UNESCO Stāstu bibliotēkas pasākumu “Mana mīļākā bērnības grāmata”. Kādam grāmatiņa bija līdzi fiziskā veidā, kādam – tikai sirdī un atklātajā stāstā. Sirsnīgi par savu draudzību ar grāmatām pastāstīja Biruta Ieviņa, Iveta Ragause. Autores mīļākā bērnības grāmata – Zentas Ērgles “Mūsu sētas bērni”. Kāpēc? Tamdēļ, ka ļoti spilgti aprakstīti bērnu piedzīvojumi, parādīta patiesa draudzība, parādīts, kā sadarbība un savstarpējais atbalsts rada labas lietas. Savukārt bibliotēkas vadītāja Vilma Poplavska aizkustinoši atzinās savā mīlestībā pret Raiņa dzejoļu grāmatiņu “Lellīte Lolīte”. Sirsnīgā valoda, atmiņā paliekoši vārdi, to veiklais virknējums – tur slēpjoties “Lellītes Lolītes” spēks.
Ļoti dažādi stāsti par brīnumaino būtni, kas “visu izteic bez mēles”, bija Rikavas jauno literātu kopas dalībniekiem. Dace Vilcāne bija paņēmusi līdzi skaistu grāmatu “Pasakas”. Meitene pastāstīja, ka šajā grāmatā ir trīs pasakas, no kurām mīļākā – “Varžu ķēniņš”. Dacei ļoti patikušas un joprojām ļoti patīk šīs pasakas ilustrācijas: spilgtas, izteiksmīgas, tādas, kas palīdz lasīt ar aizrautību.
Diāna Dimzule savu “nolasīto” enciklopēdiju neatnesa līdzi, jo sakautrējās, ka pasākuma dalībnieki smiesies par tik nobružātu grāmatu. Kas tā par tik labu enciklopēdiju? Diāna pastāstījā: “Tā ir par dzīvniekiem. Gan tiem, kādi mūsu lauku sētā, tuvākajā apkārtnē, gan par eksotiskiem dzīvniekiem. Ļoti spilgta, izteiksmīga. Neatceros, kas uzdāvināja, biju vēl pavisam maza. Grāmatu pētīju ne tikai istabā, enciklopēdiju nesu līdzi visur, kur gāju laukā.”
Grāmatiņa par dzīvniekiem mīļa arī sešgadīgajai Samantai. Viņas grāmatā var joprojām pētīt gan dzīvnieku mammu un papu, mazuļus, var uzzināt, kāda valoda konkrētam kustonim. Piemēram, vai jūs zināt, kas saka: “Pēk! Pēk! Pēk!” Samantiņa zina! Un vēl meitene zina, ka tas, ko reizēm stereotipu vadīti saucam par neveiklu, patiesībā ir ļoti veikls, izdarīgs: “Man tagad patīk grāmata “Maša un Lācis”. Tur Maša visu laiku cenšas, bet viņai nekas nesanāk. Toties lācis visu izdara, visu izglābj.”
Samantas vecākā māsa Inga pasākuma dalībniekiem kautrīgi rādīja savu mīļāko grāmatu “Lasīsim pa zilbēm”. Tai ir spilgtas ilustrācijas, pārdomāti izkārtots teksts – nav sablīvēts. Inga atklāja: “Man nedevās rokā lasīšanas māksla, es tad vēl bērnu dārzā mācījos. Un tad man nopirka šo grāmatiņu. Te katram burtiņam sacerētas ritmiskas zilbītes, kas nākamajās teksta rindiņās jau sāk “runāt” vārdos. Man palicis atmiņā, ka gandrīz vai vienā vakarā tiku galā ar nepakļāvīgajiem burtiņiem. Izlasīju grāmatiņu un lasītprasme bija rokā! Man tikai žēl, ka nenosargāju no mazās māsas “ziņkārīgajām rociņām”. Redzat, kā grāmatiņa cietusi? Papildināta ar moderno mākslu – sašvīkāta ar pildspalvu, zīmuļiem, izplēsti lapās robi. Tagad Samantai pašai grāmatiņas žēl, bet, kad bija pavisam maza, tad viņai nekādi nevarēja iestāstīt, ka šī grāmatiņa ir vērtība. Kaut visi saprastu, ka grāmatas ir vērtība!”
Katram cilvēkam attiecības ar grāmatu pasauli veidojas citādi, un nereti tieši tās “baltās pļavas, kurās ganās melnas avis”, kas lasītas bērnībā, atstāj dziļu iespaidu uz personību. Katrs izstāstītais stāsts par grāmatu – mūsu Latvijas vēstures daļa. Rikavas bibliotēkas vadītāja aicina visus pagasta iedzīvotājus, kad vien laiks, atnākt uz bibliotēku, uzticēt savu sāstu par mīļāko bērnības grāmatu.
Iveta Dimzule.
Autores foto.