Copes stāstu vakars “…uz āķa”
18. janvārī plkst. 18.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēka suši bārā “Sakura” aicināja tikties ar makšķerēšanas entuziastiem, lai iepazītos ar grāmatu “Labākās makšķerēšanas vietas Latvijā” un klausītos, stāstītu dažādus makšķerēšanas stāstus. Viens no grāmatā iekļauto aprakstu autoriem ir Valdis Aleksandrovs, kurš rakstījis par Daugavu no Līvāniem līdz Jēkabpilij, Radžu ūdenskrātuvi, un bija arī pasākuma galvenais stāstītājs un stāstu “ģenerētājs”.
Kā teica zivju eksperts un aprakstnieks Raivo Skrastiņš, līdzi esot jābūt trīs “mazajiem ķīniešiem” - “čujam”, “ņuham” un “poņai”. Bet, ja pavisam nopietni, tad viss esot atkarīgs no paša makšķernieka attieksmes, ar kādām domām viņš tur ir devies. Zivis visu sajūtot.
Nopietnākos un nenopietnākos stāstos tika atklāti makšķerēšanas piedzīvojumi. Ar saviem lielākajiem lomiem tā īsti neviens negribēja lielīties, bet atklāja, ka cilvēkus gan ir izdevies izglābt.
Tiek sastādīti arī makšķernieku kalendāri, bet, kā stāstīja paši profesionāļi – pie dabas dodas, tad, kad ir brīvs laiks un vēlme atpūsties, nevis kad tas ir ierakstīts kalendārā. Šeit Valdis Aleksandrovs atcerējās, ka vienreiz devies makšķerēt, sēdējis laivā ar copes kompanjonu Andri Petrovu. Visi apstākļi un makšķerēšanas rīki vienlīdzīgi. Andrim veicas, bet Valdim nekā. Valdim ienāk prātā, ka makšķernieku kalendārā bijis rakstīts – “baigā necope”. Andris piebilst – bet tev vajadzēja paņemt otru kalendāru, tur bija rakstīts “baigā cope”.
Visbeidzot pēdējais padoms. Kā var tikt pie zivs? Kad dodies makšķerēt, paprasi, lai kāds piezvana, jo tad noteikti būs cope. Tikai jāuzmana, lai telefons neiekrīt ūdenī. Vienmēr jāatceras tas, ka vislabāk ķeras pretējā krastā un uz to, kas nav paņemts līdzi. Vislabāk ķērās vakar un ķersies rīt, bet šodien, kā veiksme lēmusi. Taču – tavu zivi neviens cits nenoķers! Ne asakas!
Paldies Valdim Aleksandrovam, suši bāram “Sakura” un visiem makšķerniekiem – stāstniekiem.
Līga Višņevska
Jēkabpils pilsētas bibliotēka