Pļaviņu novada bibliotēkas rīkotajā atmiņu vakarā izskan stāsti par dzīvi septiņdesmitajos gados

Septembra pēdējā piektdienā, jau pēc tradīcijas, notika piektais Pļaviņu novada bibliotēkas rīkotais atmiņu vakars, kurā pļaviņieši atcerējās bijušos laikus – nu jau tālos septiņdesmitos gadus, daloties atmiņās un ieskatoties senās fotogrāfijās.

Grūti ir restaurēt bijušo, jo arī atmiņas ir gaistošas, taču spilgtākie brīži no pagātnes paliek. Ar tiem arī dalījās sarīkojuma dalībnieki, bet digitalizētās fotogrāfijas rosināja atmiņas.

Septiņdesmitie ierakstījušies pilsētas vēsturē ar intensīvu māksliniecisko pašdarbību, ar bagātīgu tematisko vakaru klāsta piedāvājumu, ar interešu pulciņiem un klubiņiem pilsētas kultūras namā; ar draudzības saišu veidošanu starp mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem citās padomju republikās, gan braucot pašiem, gan aicinot pie sevis ciemos. Pašdarbības kolektīvi kļuva gluži kā otrās ģimenes, kurās sanāca kopā ne tikai mēģinājumos, bet arī personīgās dzīves nozīmīgos brīžos. Spilgta un paliekoša lappuse vietējās kultūras dzīves vēsturē – Pļaviņu diskotēkas klubs, izveidots 1975. gadā, pateicoties Herberta Lodziņa mūzikas mīlestībai un aizrautībai darīt jaunas, nebijušas lietas.

Aizrautību vajadzēja arī jaunajai skolotājai Birutai Irēnai Osītei, kura 1973. gadā sāka strādāt Pļaviņu vidusskolā, saņemot audzināšanā klasi un nākošajā gadā jau iesaistoties jauniešu vasaras darba nometņu kustībā LOTOS ar vienību “Margrietiņa” padomju saimniecības “Pļaviņas” darbos. Par nopelnīto naudu jaunieši brauca tuvās un tālās ekskursijās, iepazina sevi un citus dažādās situācijās. Atmiņas par skolas dzīvi papildināja arī pensionētā skolotāja Regīna Šimkeviča.

Savi atmiņu stāsti arī nepagurstošajai Ritai Neimanei, kura kā viena no padomju saimniecības speciālistēm kļuva par jauniešu darbaudzinātāju, joprojām ar prieku atceroties darbu ar jauniešiem.

Atmiņās nāca preču deficīta laiki, veikalu plauktos valdošais tukšums, par ko stāsti bijušajām tirdzniecības sistēmas darbiniecēm, atceroties jocīgus atgadījumus no ikdienas septiņdesmitajos gados. Arī Janīnas stāsts par to, kā viņa, toreiz būdama jēkabpiliete, iepirkās Pļaviņu kultūrpreču veikalā, tiekot pie jauka telefona ar podziņām, šodien, kad visi satraukumi aizmirsušies, ir vien jaukas atmiņas.

Atmiņu vakars sniedza visiem klātesošajiem jauku kopības un sakņu sajūtu, neatkarīgi no tā, cik kuram šīs saknes dziļas Pļaviņu pusē. Paldies visiem sarīkojuma dalībniekiem par prieku dalīties atmiņās!

Ieskats Pļaviņu pilsētas vēsturē fotogrāfiju galerijā “Pļaviņas – septiņdesmitie”, kā arī sarīkojuma norisēs fotogrāfiju galerijā “Laiks, kad Pļaviņas bija hiacinšu pilsēta”

 

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu novada bibliotēka