Aizvadīta stāstniecībai veltītā konference
25. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pirmā stāstniecībai veltītā konference „Stāstniecības tradīciju pārmantošana un uzturēšana 21. gadsimtā”.
Konferenci ar uzrunu atklāja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa un Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Pirmo konferences daļu „Sāstījums, stāstniecība, mēs un 21. gadsimta konteksti” vadīja Baiba Krogzeme-Mosgorda, Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece. Ar priekšlasījumiem šajā daļā uzstājās Latvijas Universitātes LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki Aldis Pūtelis un Guntis Pakalns.
Otrā konferences daļa bija veltīta starptautiskai pieredzei, ko šoreiz sniedza eksperti un stāstnieki no Igaunijas un Vācijas. Igaunijas folkloras krātuves vadītājs un pētnieks Risto Jarvs (Risto Järv) stāstīja par Setu stāstniekiem 21. gadsimtā un īstenoto pasaku projektu.
Igauņu stāstniece Pireta Pēra (Piret Päär) uzstājās ar priekšlasījumu „Stāstniecība Igaunijā – 25 gadu pieredze”.
Pētnieks un praktiķis Markuss Nau (Markus Nau) no Vācijas stāstīja par stāstniecības būtisko un pozitīvo ietekmi uz bērniem un jauniešiem, kas cietuši no vardarbības.
Konferences 3 daļa bija veltīta tēmai „Bērni, jaunieši, stāstīšanas tradīciju pārmantošana: ikdienas kultūra, formālā un neformālā izglītība”, ko vadīja UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” koordinatore Evija Maļkeviča. Tajā ar priekšlasījumu „Stāstniecības tradīcijas bērnu un jauniešu nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmā „Pulkā eimu, pulkā teku”” uzstājās Tradicionālās kultūras biedrības „Aprika” vadītāja Māra Mellēna, ar priekšlasījumu „Bērni – folkloras teicēji „Pulkā eimu, pulkā teku” stāstnieku konkursos” – Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda un ar priekšlasījumu „Stāstniecības loma bērna valodas un sociālo prasmju attīstībā” – Rīgas 47. vidusskolas pedagoģe Iveta Irbe.
Noslēguma daļu „Stāstniecība un mūžizglītība – kopienas kultūrtelpas bagātināšana” vadīja Māra Mellēna. Šajā daļā ar priekšlasījumu „No iniciatīvas līdz kopienai – UNESCO LNK tīkls „Stāstu bibliotēkas”” uzstājās UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” koordinatore Evija Maļkeviča, kam sekoja reģionālo stāstnieku festivālu organizatoru uzstāšanās. Preiļu galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja un Latgales stāstnieku festivāla „Omotu stuosti” organizatore Vilhelmīne Jakimova sniedza ieskatu festivāla nozīmībā vietējā mērogā. Par Vidzemes stāstnieku festivāla „Stāsti krēslā” unikalitāti stāstīja viena no festivāla organizatorēm Agita Lapsa, savukārt par starptautisko sadarbību šī festivāla ietvaros – Vidzemes kultūras un mākslas biedrības „Haritas” vadītāja un festivāla organizatore Solveiga Boicova. Par Zemgales stāstnieku festivāla „Gāž podus Rundālē” attīstību stāstīja festivāla organizatore un Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane, ar ieskatu Kurzemes stāstnieku festivālā „Ziv’zup” uzstājās Kurzemes kultūras mantojuma centra „Kūrava” vadītāja un festivāla organizatore Ina Celitāne.
Konferences noslēgumā, Latviešu folkloras krātuves telpās, tika diskutēts par Latvijas Stāstnieku asociāciju un tās turpmākajām funkcijām stāstniecības tradīciju attīstībā Latvijā, kā arī sadarbībai starptautiskā mērogā.
Konference noslēdzās ar Markusa Nau meistarklasi par stāstu stāstīšanu sociālajā darbā.
Konferencē piedalījās ap 60 dalībnieku no visas Latvijas – dažādu nozaru pētnieki, eksperti, kas nodarbojas ar stāstījumu pētniecību, stāstnieki, jauno stāstnieku pedagogi, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībnieki, Latvijas stāstnieku festivālu organizatori, stāstnieku festivālos iesaistītie partneri, stāstniecības interesenti, latviešu valodas un folkloras skolotāji, pirmsskolas izglītības iestāžu audzinātāji, bibliotekāri, kā arī citi stāstnieku aktivitātēs ieinteresētie dalībnieki.
Konferenci rīkoja Tradicionālās kultūras biedrība „Aprika” un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latviešu folkloras krātuvi, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru, to atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Ieskats priekšlasījumos un prezentācijās.